Putnu mēslu lietošana ieteicama visu tipu augsnēs visiem augiem – dārzeņiem, sakņaugiem, gurķiem, salātiem sīpoliem, zirņiem , pupām, pupiņām, siltumnīcu gurķiem un tomātiem, zemenēm, augļu kokiem un ogulājiem, dekoratīviem kokiem un krūmiem, vasaras puķēm, ziemcietēm un sīpolpuķēm, zālieniem.

Vistu mēslu granulas satur visas augiem vajadzīgās barības vielas un mikroelementus.


Putnu mēslus dārzā var lietot gan kā pamatmēslojumu, gan papildmēslojumu, gan arī kā piedevu kompostam (komposta vērtības celšanai). Putnu mēslu granulas ir vērtīgas ne tikai ar organiskā fosfora sastāvu, kas veicina auga aukstumizturību, sakņu attīstību un bagātīgu ziedēšanu, bet arī ar pārējiem augiem vajadzīgajiem elementiem – slāpekli, kāliju, sabalansētu sēra, magnija, kalcija un mikroelementu proporciju.


Granulas ir vienkāršas lietošanā, tās vienlīdz labi savos laukos var izmantot gan lielsaimnieki, gan piemājas dārziņu īpašnieki. Pavasarī, mēslojot rozes, zemenes vai dekoratīvos krūmus, šo mēslojumu ieteicams iestrādāt, veicot augsnes irdināšanu., bet zālienā augošus kokaugus vēlams mēslot rudenī, izveidojot ap tiem apmēram 50 cm dziļas bedrītes un piepildot tās ar mēslojumu.


Bieži vien valda uzskats, ka putnu mēsli ir pārāk koncentrēti un pastāv risks “apdedzināt” augus. Risks apdedzināt augus ir lietojot šķīdinātus un raudzētus putnu mēslus.

Lietojot granulēto vistu mēslojumu:

·    Augu sakņu apdegšanas risks nepastāv, jo granulas izšķīst pakāpeniski – barības vielu piegādāšana augiem notiek pakāpeniski un ilgstoši;

·    Nenotiek augsnes paskābināšanās, bet skābās augsnes tiek neitralizētas uzlabojot pH līmeni;

·    Nesatur nezāļu sēklas;

·    Nesatur slimību izraisītājus;

·    Nesatur kaitēkļu vai parazītu oliņas;

·    Putnu mēslojuma “smarža” atbaida kaitēkļus.

Kā iegūst granulēto putnu mēslojumu?

Putnu mēslus vispirms fermentē reaktorā, pēc no tiem atdala ūdeni. Pēc ūdens atdalīšanas, mēslojumam veic 1 stundu ilgu pasterizāciju +70℃ temperatūrā, tādējādi iznīcinot patogēnos mikroorganismus- nezāļu sēklas, kaitēkļu oliņas, slimību ierosinātājus. Pēc tam putnu mēslu cietā frakcija tiek granulēta. Fermentācijas procesā mēslojuma augu barības vielas pārveidojas augiem vieglāk pieejamā formā. Pasterizācija iznīcina visus slimību ierosinātājus.

Kādas ir putnu mēslojuma lietošanas devas?

·         Sakņaugiem, dārzeņiem, gurķiem 10-15 kg uz100m2;

·         Kāpostiem, puraviem 3 l/10 m2: 1,5 l/10 m2

·         Salātiem, sīpoliem: 2 l/10 m2

·         Zirņiem, pupām: 1,5 l/10 m2

·         Siltumnīcas gurķiem/ tomātiem: 5 l/10 m2 2 × 0,5 l/augs

·         Ogulājiem: 1–1,5 l/krūms

·         Vīnogām 300-350g / uz augu;

·         Zemenēm -20-30 kg uz 100m2

·         Sparģeļiem 15-20 kg uz 100m2;

·         Kartupeļiem 8-13 kg uz 100m2

·         Viengadīgās vasaras puķes, ziemcietes 20-30 kg uz 100m2;

·         Puķu podos, balkona kastēs augošiem augiem 10g uz 1 l augsnes;

·         Augļu kokiem 2-5 kg mēslojuma uz augu - vēlams mēslot rudenī, izveidojot ap tiem apmēram 50 cm dziļas bedrītes un piepildot tās ar mēslojumu;

·         Zālieniem 10-15 kg uz 100m2- zālienus piebaro pēc sniega nokušanas

SVARĪGI!
Putnu mēsli ir slāpekļa - fosfora mēslojums, tāpēc mēslojumam papildus iesakām lietot kālija mēslojumu.